Japan International Cooperation Agency
Share
  • 日本語
  • English
  • Français
  • Espanol
  • Home
  • About JICA
  • News & Features
  • Countries & Regions
  • Our Work
  • Publications
  • Investor Relations

Project News

2018-08-17

[No. 40] Projetu distribui rezultadu levantamentu Produsaun Plot Komparasaun husi Primeiru époka 2018!!

Agora Projetu vizita fila-fali agrikultór 38 iha Maliana I ne'ebé partisipa iha programa Plot Komparasaun iha primeiru époka tinan ne'e hodi informa ba sira rezultadu levantamentu produsaun. Iha tempu ne'ebé hanesan, Projetu mós fó konsellu ne'ebé nesesáriu kona-ba tékniku kultivasaun inklui fó esplikasaun kona-ba kaléndariu kultivasaun no merkaduria hodi ajuda agrikultór sira hasa'e sira nia produtividade iha époka tuirmai.

Agrikultór 38 ne'ebé partisipa iha plot komparasaun primeiru époka tinan ne'e konsege produz 4.7 tonelada/hektar iha kabubu ne'ebé aplika kuda liña, enkuantu kabubu ne'ebè kuda babain produz deit 3.8 tonelada/hektar. Jeralmente kabubu ne'ebè aplika kuda liña hetan 23% produsaun aumenta kompara ho kuda babain.

Sr. Gaspar Colai (45), agrikultòr husi suku Lahomea hakfodak ho levantamentu rezultadu produsaun, nia nunka imajina katak ninia rezultadu kuda liña aumenta ba 15% diak liu fali kuda babain. Sr. Gaspar dehan katak uluk iha nia natar kabubu lima ne'ebé besik nia uma nia konsege produz deit 25 saka. Maibe, depois implementa kuda liña iha natar ne'ebé hanesan nia konsege produz 35 saka. Nia fiar duni konsellu ne'ebé fó husi ékipa Projetu kona-ba supervizaun regulár ba natar liu-liu kona-ba kontrola du'ut no bee nu'udar meius ida atu ajuda hasa'e produsaun. Sr. Gaspar hakarak tebes atu aplika kuda liña iha époka tuirmai iha fulan Dezembru hodi nune'e nia bele faan.

Sr. Nariyoshi Odashima, Péritu Japaun ba Tékniku Kultivasaun hatete Agrikultór 38 nia produsaun normal husi primeiru époka mak 4.7 tonelada/hektar, signifika katak produsaun ne'e aumenta tan 1.4 tonelada/ hektar kompara ho rezultadu normal ba Bobonaro iha tinan 2017 ne'ebé produz deit 3.3 tonelada/hektar. 1.4 tonelada/ hektar ne'e ekivalente ho valór osan $560, rendimentu adisionál ne'ebé agrikultór sira bele hetan. Sr. Odashima esplika karik agrikultor sira aplika tékniku kultivasaun no tuir duni kaléndariu kultivasaun ne'ebé introduz husi Projetu sira bele aumenta tan produsaun ba 50%, minimiza kustu produsaun no ajuda sira hahú segundu époka bainhira bee husi irigasaun sei disponivél. Adisionalmente, nia esplika tan katak antuziasmu no motivasaun maka'as husi agrikultór sira ba produsaun hare mak sai nu'udar xave.

Projetu no MAP hein katak depois observa rasik rezultadu husi levantamentu produsaun agrikultór nain 38 ne'e bele kompriende liutan kona-ba benefisiu husi tékniku kultivasaun kuda liña no hakarak aplika tékniku ne'e iha époka tuirmai atu ajuda sira hasa'e produsaun no atinje sira nia mehi atu produz liutan hodi faan.

PhotoÉkipa Projetu distribui rezultadu levantamentu produsaun ba agrikultór 38 iha Maliana I

PhotoÉkipa Projetu distribui rezultadu levantamentu produsaun ba agrikultór 38 iha Maliana I


PhotoFoto sira: Ékipa Projetu distribui rezultadu levantamentu produsaun ba agrikultór 38 iha Maliana I

PAGE TOP

Copyright © Japan International Cooperation Agency